Vērienīgo ūdenssaimniecības attīstības projektu 3. kārta Rīgā tuvojas finišam
 |
 |
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta” tuvojas nobeigumam – šobrīd pilnībā pabeigti darbi 11 projektos no 12 šajā kārtā iekļautajiem, kas kopš 2006. gada tika realizēti gandrīz visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdz 3. kārtas pilnīgai pabeigšanai atlicis vien sakārtot tehnisko dokumentāciju un pabeigt lietus ūdens kolektora izbūves darbus Čiekurkalnā un Palmu ielā, kas ir sadzīves notekūdeņu un lietus ūdens kopsistēmas atdalīšanas projekta sastāvdaļa. Šeit darbi turpināsies vēl līdz šā gada jūlija mēnesim.
Viens no projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta” iekļautajiem projektiem, kurš 2009. gada pēdējās dienās nodots ekspluatācijā, ir Maskavas ielas rekonstruētais ūdensvads. Ūdensvada atjaunošanas darbi tika veikti 4 km garumā pa atsevišķiem Maskavas ielas posmiem no Indrupes līdz Eglaines ielai. Ūdensvads Maskavas ielā tika izbūvēts pagājušā gadsimta 70. gados no tērauda, un kā liecina ūdensvadu ekspluatētāju prakse, šādi tērauda cauruļvadi kalpo tikai aptuveni 25 gadus. To apliecināja arī šī ūdensvada kritiskais stāvoklis un pēdējo gadu biežās ūdensvada avārijas. Pēc rekonstrukcijas jaunais čuguna ūdensvads garantēs daudz ilgāku ekspluatācijas mūžu - līdz pat 100 gadiem. Maskavas ūdensvada rekonstrukcijas darbus veica SIA „Norma S”, daļēji pielietojot arī mikrotunelēšanas metodi. Projekta kopējās izmaksas ir 4,25 milj. latu (bez PVN).
Savukārt drošāku un ilgtspējīgāku sadzīves notekūdeņu novadīšana pilsētas centrālajos rajonos jau šobrīd nodrošina realizētais projekts „Pašteces kanalizācijas keramikas cauruļvadu rekonstrukcija”. Pagājušā gadsimta sākumā, kad Rīgā tika uzsākta plaša kanalizācijas sistēmas izbūve, pārsvarā tika izmantotas tieši keramikas materiāla caurules, kas neskatoties uz savu ilgmūžību, tomēr ir trausls materiāls un laika gaitā daudzu uz dažādu faktoru ietekmē ir saplaisājis. Šādu ieplaisājušu cauruļu remonts agrāk tiktu veikts, rokot dziļas tranšejas un liekot jaunas caurules. Taču jaunākās tehnoloģijas ļauj šādu remontu veikt praktiski bez rakšanas darbiem ar speciālām iekārtām, kas uzstādītas kravas furgonā. Vecajā cauruļvadā tiek ievilkta elastīga materiāla polimēra sveķiem piesūcināta čaula, kura tiek piepūsta, līdz tā ieņem esošā cauruļvada formu un sacietē pēc apstrādes ar karstu tvaiku. Praktiski tiek iegūta jauna caurule. Šādi tika renovēti 12,9 km cauruļvadu, vienlaicīgi veicot 460 kanalizācijas skataku renovāciju. Pašteces kanalizācijas keramikas cauruļvadu rekonstrukcijas darbus veica A/S „Per Aarsleff” Latvijas filiāle. Darbi tika uzsākti 2007. gada oktobrī un šobrīd jau ir pilnībā pabeigti un nodoti ekspluatācijā. Projekta kopējās realizācijas izmaksas ir 7,6 milj. latu (bez PVN).
Jau šobrīd vairāk kā 5 tūkstošiem Šampētera un arī Pleskodāles rajona iedzīvotājiem un uzņēmumiem, pateicoties nu jau pilnībā realizētajam projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta” apakšprojektam, ir radusies iespēja pieslēgties centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai. Projekts tika īstenots ar mērķi šajos rajonos ar centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nodrošināt ne tikai jauno apbūvi, bet arī to daļu iedzīvotāju, kas šobrīd ņem ūdeni no individuālām grodu vai seklām urbtajām akām, savukārt neattīrītos notekūdeņus novada septiķos vai vienkārši atejas bedrēs. Tas rada ļoti augstu esošo individuālo ūdens ņemšanas aku piesārņošanās iespēju, jo, ņemot vērā relatīvi augsto gruntsūdens līmeni, notiek neattīrītu notekūdeņu infiltrācija augsnē un to nokļūšana gruntsūdeņos. Netiešā veidā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūve veicinās arī citu infrastruktūras objektu attīstību, kas jau tagad vērojama Kalnciema ielas un K.Ulmaņa gatves rajonā. Centralizētās sistēmas izbūves darbus Šampēterī veica būvfirma SIA "Nordecon Infra". Pavisam Šampētera rajonā tika izbūvēti 41,5 km cauruļvadu, tai skaitā 15,4 km ūdensvada un 26,1 km kanalizācijas. Projekta kopējās realizācijas izmaksas sastādījušas summu 9,3 milj. latu (bez PVN).
Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3 kārta” finansēšanu 85% apmērā veic Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet atlikušos 15% līdzfinansē Rīgas dome un uzņēmums SIA „Rīgas ūdens”.